Sirsnīgi nosvinēti Latviešu skolas Somijā “Pikku Putni” 10 gadu jubileja un Baltā galdauta svētki
14. mai. 2025
Saulainajā 3. maija sestdienā Latviešu somu ģimeņu biedrības “Laivas” Latviešu skola Somijā “Pikku Putni” nosvinēja 10 gadu pastāvēšanas gadu jubileju un Baltā galdauta svētkus. Svētkos piedalījās Somijā dzīvojošās ģimenes, skolēni un absolventi, skolas pedagoģes, kā arī goda viesi no Latvijas.
No rīta mēs visi pulcējāmies Helsinkos pie Bokvillan muižas, lai dotos putnu vērošanas pārgājienā kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāju, biologu un rakstnieku Viesturu Ķeru. Pārgājiena laikā meklējām dabā putnus, pārrunājām ar putniem saistītus uzdevumus, domājām, kā uzvesties dabā. Pārgājiena laikā redzējām: balto cielavu, žubīti, žagatu, baltvaigu zosi, sudrabkaiju, kajaku, jūraskraukli, lielo ķīri, melnspārnu kaiju, lielo gauru, zivju gārni, vītīti, niedru stērsti, ķīvīti, ceru ķauķi, zivjērgli, purva tilbīti, zaļžubīti, dadzīti, gugatni, dižraibo dzeni, upes zīriņu un citus spārnotos draugus.
Svinīgās dienas otrajā daļā Latvijas vēstniece Somijā Dace Treija-Masī pateicās skolas skolotājām Zanei Uitto un Vivitai Kauperei par īpašiem nopelniem darbā ar latviešu bērniem un jauniešiem Somijā. Vēstniece Vivitai un Zanei pasniedza Vēstnieces Atzinības rakstu.
Milzīgu putna kūku skolas pedagoģēm un bērniem bija uzcepušas skoliņas bērnu talantīgās mammas. Visas ģimenes svētkos bija domājušas par skaistiem un garšīgajiem cienastiem, paldies jums par šmorēšanu un gaišajām domām!
Pēc kārtīgas svētku maltītes klausījāmies dzejnieces Ineses Zanderes jautājumus un grāmatu lasījumus. Dzejniece pastāstīja par grāmatas "Putni mūs redz" (ilustrācijas: Aleksandra Runde) tapšanas procesu, kā arī par jauno žurnālu lasošiem bērniem "Lasis". Viens no žurnālam rakstošajiem autoriem ir arī mūsu mīļais ornitologs Viesturs Ķerus. Dzejniecei Inesei Zanderei lasīšanas pēcpusdienā izdevās iesaistīt gan lielos, gan mazos grāmatu lasītājus. Kāds mazais putniņš – skolas dalībnieks, vakarā pirms iemigšanas esot teicis: "Man ļoti patīk Ineses Zanderes dzejoļi" – un iemidzis.
Radošajā darbnīcā veidojām putnus gan no Latvijas laukiem, gan no pasaku mežiem. Latviešu skolas Somijā pedagoģe un māksliniece Vivita Kaupere aicināja svinību viesus izveidot savu putnu, iedzīvinot tajā latviešu kultūrai un dabai raksturīgās iezīmes. Radošās darbnīcas laikā skolas dzimšanas dienas un Balto galdautu svētku viesi izdales materiālos varēja arī aplūkot putnus, kuri dzīvo Latvijas teritorijā, iepazīt to nozīmi latviešu kultūrā un iedzīvināt latviešu kultūras elementus savā radošajā procesā.
Svētku diena turpinājās ar sadziedāšanos un rotaļām mūziķes un skolas “Pikku Putni” dibinātājas Zanes Uitto vadībā.
Kopīgas svētku dienas mērķis bija Latviešu identitātes, kultūras un valodas stiprināšana, apvienojot un atzīmējot Latvijai un Somijas latviešu kopienai divus svarīgus svētkus - Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu un Latviešu skolas Somijā “Pikku Putni” 10 gadu pastāvēšanas gadus.
2015. gadā dibinātā latviešu skola Somijā “Pikku Putni” 2022. gada janvārī pievienojās Latviešu somu ģimeņu biedrībai “Laivas”. Skolas dibinātāja ir mūziķe un pedagoģe Zane Uitto. Šobrīd skolā strādā arī mākslas skolotāja un mezglošanas meistare Vivita Kaupere.
Skolas regulārie pasākumi ir pārgājieni dabā pavasarī, Ģimeņu nometne Loimā vasarā un Ražas svētki oktobrī (šogad – 11. oktobrī – iezīmējiet savos kalendāros jau tagad!).
Skolas nodarbības dažādām vecuma grupām notiek reizi nedēļā. Reizi mēnesī pedagoģes rīko Ģimeņu sestdienas. Latviešu skola Somijā sadarbojas ar Latvijas Republikas vēstniecību Somijas Republikā, rīkojot ikgadējos ģimeņu Ziemassvētkus, kā arī citus bērniem un jauniešiem saistošus pasākumus.
Skolas mērķa grupa ir visi Helsinku apkaimē un arī tālāk dzīvojošie latvieši un viņu bērni, kuriem svarīga saikne ar Latviju, tās kultūru un valodu. Šobrīd skolas darbībā aktīvi iesaistījušās 25 ģimenes. Skolas absolventu skaits desmit gadu laikā ir izaudzis visā Somijā. Daļa bērnu ir atgriezušies Latvijā un, pateicoties latviešu skolai Somijā, spējuši pilnvērtīgi turpināt mācības Latvijas mācību iestādēs.
Lielos svētkus atbalstīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem, Latvijas vēstniecība Somijā, Latviešu- somu ģimeņu biedrība "Laivas", platforma Latvian Literature un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "KULTŪRA”. Liels paldies gan atbalstītājiem, gan allaž ieinteresētajiem un izturīgajiem bērnu vecākiem!
Visi mīļi aicināti 3. maijā uz Latviešu skolas Somijā “Pikku Putni” 10 gadu jubileju un Baltā galdauta svētkiem!
8. apr. 2025
Pulcēsimies pulksten 10:00 Bokvillan muižā, adrese Hämeentie 125.
Programmā: Putnu vērošanas pārgājiens kopā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītāju, rakstnieku Viesturu Ķeru. Pēc pārgājiena “Pikku Putnu” 10 gadu jubilejas un Neatkarības atjaunošanas svinības turpināsies. Bokvillan muižas telpās notiks grāmatu lasījumi kopā ar dzejnieci Inesi Zanderi, radošā darbnīca, sadziedāšanās, rotaļas, skolas absolventu satikšanās, jaunu draugu atrašana un, protams, zupas ēšana!
Līdzi ņemsim uzkodas pārgājienam un groziņus svētku dienas kopgaldam!
Pieteikšanās svētkiem te: https://formlets.com/forms/6B249UdtA9i7z91c/
3. maijā mēs skatīsim un klausīsimies putnus dabā, risināsim ar putniem saistītus uzdevumus, notiks sarunas ar grāmatu autoriem un autoru darbu lasījumi.
Latviešu skolas Somijā pedagoģe un māksliniece Vivita Kaupere aicinās svinību viesus izveidot savu putnu, iedzīvinot tajā latviešu kultūras un Latvijas dabai raksturīgās iezīmes.
Radošās darbnīcas laikā skolas dzimšanas dienas un Balto galdautu svētku viesi izdales materiālos varēs arī aplūkot putnus, kuri dzīvo Latvijas teritorijā, iepazīt to nozīmi latviešu kultūrā un iedzīvināt latviešu kultūras elementus savā radošajā procesā.
Svētku diena turpināsies ar sadziedāšanos mūziķes un skolas “Pikku Putni” dibinātājas Zanes Uitto vadībā. Dziedāsim arī "Cielaviņu" un "Cāļus skaita rudenī".
Svētkus atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem, Latvijas vēstniecība Somijā, Latviešu- somu ģimeņu biedrība "Laivas", platforma Latvian Literature un Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma "KULTŪRA”.
Aicina pieteikties dalībai Latviskajās ģimeņu dienās Loimā 2025
27. mar. 2025
Ir sākusies reģistrācija šīs vasaras gaidītākajam pasākumam ģimenēm Somijā. Jau ceturto vasaru pēc kārtas Somijā Loimā pilsētā norisināsies Latviskās ģimeņu dienas jeb ”Loimā nometne”. Tās norisināsies Loimas Evaņģēliskajā Tautas augstskolā no 2025. gada 23. līdz 27. jūlijam. Nometnē piecas dienas pulcēsies bērni un jaunieši vecumā no 6 līdz 18 gadiem, viņu vienaudži no Latvijas, kā arī viņu mammas, tēti, mazie brāļi un māsas.
2025. gada nometnē tiks īstenotas vairākas tēmas un aktivitātes, kurām cauri vīsies latviešu kultūras un vēstures elementi. Nometnes dalībnieki zīmēs un veidos, sportos un orientēsies, dejos un dziedās, spēlēsies un apgūs jaunas zināšanas un prasmes. Kā ierasts, nometnē būs sporta, dabas un mākslas dienas, kā arī ballīte un pārsteidzoši ciemiņi no Latvijas.
Vietu skaits nometnē ir ierobežots. Aizpildiet anketu savlaicīgi, vēlākais – līdz 30. aprīlim.
Nometnes dalībnieku reģistrācijas anketa:
Nometni organizē Latviešu - somu ģimeņu biedrība "Laivas", tās paspārnē darbojošās Latviešu skola Somijā ”Pikku Putni”. Norises vieta ir Loimas Evaņģēliskā Tautas augstskola.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Loimā nometnes jauniešu tikšanās
24. feb. 2025,
Nav komentāru
Latvisko ģimeņu dienu jeb Loimā nometnes jaunieši ir aicināti tikties ar Vivitu un Normundu Kauperiem, vieniem no nometnes organizatoriem, lai dalītos iespaidos un lieliskās idejās. Jauniešiem būs iespēja, gan izteikt savus priekšlikumus un vēlmes kopējai nometnes programmai, gan iepazīt iespējamos darba un aktivitāšu pienākumus un atbildību nometnes norises dienās, iesaistoties kā tās aktīvistiem.
2025. gada Latviskajās ģimeņu dienās Loimā iezīmēsies latviešu kultūras un vēstures elementi, un tās norisināsies no 23. - 27. jūlijam. Uz satikšanos ir laipni gaidīti visi jaunieši, kuri ir bijuši iepriekšējās Loimā nometnēs, kā arī tie, kuri šajā vasarā nometnē piedalīsies pirmoreizi!
Laiks: 15. marts, plkst. 14.00 - 16.30
Vieta: Oodi bibliotēka, Helsinkos (Group room 3, 2. stāvs)
Jau ceturto reizi Somijā notiks Latviskās ģimeņu dienas Loimā
5. feb. 2025
Jau ceturto reizi Somijā notiks Latviskās ģimeņu dienas Loimā. Tās norisināsies Loimas Evaņģēliskajā Tautas augstskolā no 2025. gada 23. līdz 27. jūlijam.
Ģimeņu dienas daudzi dēvē arī par “Loimā nometni” un tajās aicinātas piedalīties Somijā dzīvojošas latviešu ģimenes, kā arī ģimenes no Latvijas.
Nometnes galvenās tēmas būs latviešu kultūras un vēstures elementi, mūzika, māksla. Kā ierasts, nometnē būs arī pārgājieni dabā, sporta aktivitātes, danči.
Informācija par pieteikšanos dalībai marta otrajā pusē tiks publicēta biedrības “Laivas” mājas lapā.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Pasākumu organizē biedrība “Laivas” un Latviešu skola Somijā “Pikku Putni”.
Ielūgums uz tikšanos ar deputātiem 27. februārī Latvijas vēstniecībā Somijā
4. feb. 2025
Dārgie tautieši,
27. februārī darba vizītē Somijā ieradīsies 14. Saeimas deputāti, sadarbības veicināšanas ar Somijas parlamentu grupas pārstāvji Antoņina Ņenaševa, Česlavs Batņa, Raimonds Bergmanis, Irma Kalniņa, Jānis Vucāns.
Antoņina Ņenaševa ir Saeimas Prezidija Saeimas priekšsēdētājas biedre, Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Somijas parlamentu vadītāja, kā arī Deputātu grupas sadarbībai ar diasporu biedre.
Česlavs Batņa ir Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs un Deputātu grupas sadarbības veicināšanai ar Somijas parlamentu vadītājas vietnieks.
Raimonds Bergmanis ir Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs. Irma Kalniņa ir Ārlietu komisijas priekšsēdētājas biedre un Deputātu grupas sadarbībai ar diasporu vadītāja.
Jānis Vucāns ir Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs, Ārlietu komisijas Baltijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs.
Aicinām jūs uz tikšanos ar Saeimas deputātiem 27. februārī no 17:30 līdz 18.30 Latvijas vēstniecībā, Armfeltintie 10, Helsinkos.
Ierašanās tikai reģistrējoties, norādot savu vārdu, uzvārdu un nodarbošanos (reģistrēšanās atvērta līdz 24. februārim): [email protected]
Lūdzu ņemiet līdzi personu apliecinošu dokumentu.
Uz drīzu tikšanos!
Latvijas vēstniecība Somijā
Skola "Pikku Putni" aicina pieteikties pavasara semestra nodarbībām
10. jan. 2025
Latviešu skola Somijā "Pikku Putni" atsāks nodarbības 2025. gada 23. janvārī Vācu skolas telpās Helsinkos, Malminkatu 14, pulksten 17:30.
Pavasara semestrī nodarbības notiks ceturtdienās no 17:30-18:30 divās vecuma grupās: pimsskolas vecuma bērniem (3-5 g.v.) un skolas vecuma bērniem (6-12 g.v.).
Aicināti arī pieteikties mazuļu vecāki uz iknedēļas tikšanos brīvākā armosfērā ceturtdienās pulksten 15:30 bibliotēkas Oodi telpās.
Skolas mērķis ir nodrošināt Somijā dzīvojošajiem bērniem iespēju apgūt latviešu valodu. "Pikku Putnu" nodarbībās iespējams satikt vienaudžus, ar kuriem draudzēties un kopā apgūt jaunas lietas latviešu valodā.
Pieteikšanās, rakstot uz e-pasta adresi [email protected]
Skolas darbību līdzfinansē vecāki un Eiropas Latviešu apvienība. Skolas "Pikku Putni" darbību nodrošina biedrība "Laivas".
Kopā ar latviešu ģimenēm un bērniem vēstniecībā aizvadīti tradicionālie svētki “Pušķojam istabiņu Ziemas svētkus gaidīdami”
13. dec. 2024
12. decembrī Latviešu somu ģimeņu biedrību “Laivas”, Somijas latviešu skolu ”Pikku Putni” kopā ar Latvījas vēstniecību Somijā Ziemassvētku pasākumā pulcināja latviešu valodā runājošās ģimenes ar bērniem. Ziemassvētku tradīcija vēstniecībā ir otrie lielākie kopā sanākšanas svētki latviešu ģimenēm Somijā.Latviešu skolas Somijā “Pikku Putni” pedagoģe un mūziķe Zane Uitto atklāja sarīkojumu ar tradicionālām un mūsdienu ziemas rotaļām. Lielajiem un mazajiem viesiem tika dota iespēja arī izdziedāties – gan dziedot līdzi jau zināmas rotaļu dziesmas, gan iemācoties jaunas.
Pēc rotaļu apļa pirmās daļas notika pedagoģes un mākslinieces Vivitas Kauperes radošā Ziemas svētku rotājumu darbnīca. Meistarojot rotājumus iedvesmojāmies no latviešu Ziemas saulgriežu aprakstiem un pielāgojām mūsdienu materiālus, uzsverot saules ritējuma nozīmi. No dabā ievāktajiem materiāliem veidojām unikālus puzurus un rotājumu virtenes svētkiem.
Svētku mērķis ir ik gadu pulcināt latviešu ģimenes – gan pazīstamās, gan jaunas, – radot iespēju jauniem kontaktiem, draudzībām un sadarbībai, stiprināt latviešu kopienas piederības sajūtu Latvijai. Ikgadējo svētku ieguvums ir radošā vide, kurā dalībniekiem ir iespēja iepazīt latviskos kultūras elementus, kā arī radīt pašiem savus nospiedumus latviešu kultūras telpā.
Svētkus atbalstīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem.
Sirsnīgi pateicamies visām aktīvajām ģimenēm par darbu un dalību pasākumos 2024. gadā! Priecīgus un gaišus svētkus!
Atskats uz koru koncertu "Ziemas dziesmas" Leppävaaras baznīcā
2. dec. 2024
Latviešu-somu kora Ziemeļmeita un jauktā kora Procantus koncerts “Ziemas dziesmas” ieskanējās un uzmirdzēja tumšā bezsniega vakarā Espoo pilsētas Leppävaaras baznīcā 29.11.2024. Šobrīd mazliet sāp sirds par skaistā brīža īslaicīgumu, bet saviļņojums nepāriet. Vel joprojām jūtam viens otra pleca kustību, elpas vilcienus, redzam diriģenta pacelto roku. Dziļi sirdī jau kuro reizi pāri mūsu balsu plūdumam ieskanās Kristīnes Baltiņas maigais un trauksmainais solo.
Nebeidzam apbrīnot komponistu Ola Gjeilo, Eric Whitacre un Ērika Ešenvalda ģeniālo rokrakstu mūsu ziemas dziesmas radot.
"Tomēr vislielākā loma šo skaņdarbu atdzīvināšanā ir mūsu diriģentam Ilmāram Milleram. Tieši no viņa esam saņēmuši dāvanā savas skaistās ziemas dziesmas! Sakām paldies arī mūsu pārējiem čaklajiem palīgiem, pianistei Sintijai Šteinkopfai un diriģentiem Rihardam Zariņam un Oskaram Jeskem, par meistarklašu vadīšanu pirms koncerta. Dace Millere, Tevis radītais koncerta plakāts uzbūra īsto sajūtu! Paldies korim Procantus un diriģentei Pinjai Savijärvi par iesaistīšanos koncertprojektā."
Koncertprojekta tapšanu atbalstīja Ziemeļvalstu un Baltijas kultūras mobilitātes fonds (Nordic-Baltic Mobility Programme for Culture) un Espoo pilsētas kultūras nodaļa. Koncertu inoformatīvi atbalstīja Latvijas vēstniecība Somijā.
Adventes laiks ir tikko sācies, bet Ziemeļmeita jau ir saņēmusi visskaistāko Ziemassvētku dāvanu – Ziemas dziesmas!
Foto: Jānis Ķirpītis
26. oktobrī krāšņi nosvinēti ikgadējie Latviešu ģimeņu Ražas svētki Helsinkos
30. okt. 2024
Ikgadējos Latviešu ģimeņu Ražas svētkos viesu netrūka arī šogad. Priecājāmies satikt iepriekš neredzētas ģimenes, un kur nu bez seno draugu atbalsta un dalības! Paldies par atbalstu, Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība Somijā! Svētkus atbalstīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem.
Atkārtošana – zināšanu māte: sestdien biedrības “Laivas” priekšsēdētāja vietniece Zane Uitto viesiem pastāstīja par biedrības darbību un atgādināja, ka latviešu ģimenes vienojošā informācija atrodama vienkopus tīmekļvietnē laivas.fi. Zane pastāstīja, kāda jēga ir kļūt par biedrības biedru un kā biedrība funkcionē, pastāstīja arī par mūsu radošajiem kolektīviem un Latviešu skolu Somijā "Pikku Putni".
Meklē un izpēti laivas.fi arī tu! Tur var atrast gan mūsu kontaktinformāciju, gan ar Latviju saistītu pasākumu Somijā kalendāru, gan informāciju par dalību mūsu kolektīvos. Laivas.fi piedāvā ieskatu, piemēram, arī mūsu aktīvo biedru intervijās Latvijas medijos.
Pēc iepazīšanās ar latviešu somu ģimeņu biedrības darbību kora “Ziemeļmeita” vecākā Inese Hutunena aicināja klātesošos atzīmēt kalendāros kora tradicionālā ziemas koncerta datumu un vietu. Divu koru kopkoncerts "Ziemas dziesmas” atnesīs ziemas stāstus uz Espoo pilsētas Leppävaaras baznīcu 29. novembrī pulksten 19.00. Ražas svētku priekšnesumu programmu atklāja deju kopa “Aurora”. “Aurorai” šogad aprit astoņi gadi, un šis bija pirmais koncerts pēc vasaras. Deju kopas virtuozi mums atrādīja trīs dejas: “Kazasbuki”, “Turkam pupam” un “Tiš koktā”.
“Auroras” izpildītā deja "Kazasbuki" ir sens dancis, kuru Nīcā un Bārtā pierakstījis Jēkabs Ķīburs. “Kazasbuki” esot dejoti godos un svinībās. Dziesmas vārdi arī stāsta par to, ka svētkos jādejo tā, lai visa sēta rīb! “Paši divi dancāt gāja, Lai rīb visa tautu sēta.” Līdzīgs ir arī “Auroras” moto “Kādēļ staigāt pa dzīvi, ja vari dejot?!”
Otrā deja, "Turkam pupam", ir mūsdienu horeogrāfija, ko radījis Reinis Rešetins. Deja pirmo reizi iestudēta nesen, vien 2021. gadā.
"Es iesēju lielu pupu baltā rožu dārziņā,
tā izauga liela, gara, līdz pašām debesīm.
Es uzkāpu debesīs pa pupiņas zariņiem."
Mūzikas apdari šai dejai no tautas dziesmām radījis Juris Kaukulis, kas ir latviešu mūziķis, pazīstams kā grupas “Dzelzs Vilks” līderis.
Bet tas vēl nebija viss “Auroras” priekšnesums Ražas svētkos. Pēkšņi deju zālē parādījās slaucēja un govs, kā arī ”aklo vistiņu” spēlētāji. Izrādās, tā bija deja “Tiš koktā”. Govs uzvedās pieklājīgi, visvairāk priecējot jaunākos skatītājus un viņu vecmāmiņas. Govs pazuda tikpat pēkšņi kā ieradās. Dejas horeogrāfiju radījis Elmārs Belinskis, dzirdētā tautas mūzika – Artūra Uškāna apdarē. Deju kopas “Aurora” vadītāja – Aiga Turuka. Paldies mīļajai “Aurorai”!
Pēc dejām mēs minējām skolas skolēnu Pikku Putnēnu pašu izdomātas mīklas, bērni mīklas paši bija arī ilustrējuši.
Tad virzījāmies uz radošās darbnīcas telpu, kur mākslinieces un pedagoģes Vivita Kaupere un Inga Meldere vadīja meistarklasi veļu un sikspārņu zīmē. Mazie pirkstiņi strādāja ar dabas materiāliem, veidojot sikspārņu un veļu origami. Sikspārņiem un veļiem jeb spociņiem sarūpējām arī ligzdiņas, mājiņas, kociņus – patīkamu vidi, kur dzīvot arī pēc svētkiem. Čaklo dalībnieku enerģijas līmeni palīdzēja uzturēt zupa, siermaizes un ābolmaizes. Par konfektīšu saujām mēs nevienam neteiksim.
Labi piepildītus prātus un vēderus rotaļās izdancināja svētku ģenerāldirektore Zane Uitto.
Vakaru noslēdza vienuviet sanākušie latviešu mūziķi ar dančiem (Sibēliusa akadēmijas esošie un bijušie studenti Vija Moore, Kristīne Tukre, Jānis Vītols, Zane Uitto). Ik pa laikam ar perkusiju spēlītēs iesaistījās arī bērni, vecāki un citi svētku apmeklētāji. Vēl no vakara izskaņas mūziķiem jāpiemin jaunā un daudzsološā Petra Ranki, kāds fizmats, kuram neviens nepaprasīja vārdu, un arī kāds muzikāls ģimenes tētis.
Svētkus organizēja: Latviešu-somu ģimeņu biedrība "Laivas", Latviešu skola Somijā "Pikku Putni", deju kopa “Aurora” un kora “Ziemeļmeita” ķēķa komanda.
Skolas "Pikku Putni" Ģimeņu sestdiena 16. novembrī Helsinkos
29. okt. 2024
Latviešu skola Somijā "Pikku Putni" un biedrība "Laivas" aicina visas ģimenes, gan lielas, gan mazas, gan arī biedrības "Laivas" biedrus, uz Ģimeņu sestdienu! Tā notiks par godu Latvijas Republikas Neatkarības proklamēšanais gadadienai. Tiksimies 16. novembrī Vācu skolā, Helsinkos, Malminkatu 14.
Aktivitātes notiks trīs cēlienos:
- 13.00-13.40 Radošā darbnīca “Latvija” pašiem mazākajiem (0-3 g.v.)
- 13.50-14.50 Piespraudīšu veidošanas darbnīca latviskās krāsās (bērniem ar vecākiem, jauniešiem un visiem pārējiem)
- 15.00-16.30 Saviesīgs groziņu vakars ar dziesmām un rotaļām (bez vecuma ierobežojuma)
Dalība Ģimeņu sestdienas nodarbībās ir bezmaksas (piespraudīšu veidošanas darbnīcas materiālu izmaksas - 3 eiro no personas).
Aktivitāšu laikā vecāki ir atbildīgi par saviem bērniem un aicināti piedalīties nodarbībās!
Skolas darbību līdzfinansē Eiropas Latviešu apvienība.
Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienas svētki 12. un 13. novembrī Somijā
28. okt. 2024
Latvijas Republikas vēstniecība Somijā aicina Jūs uz Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienas svinībām.
Sarīkojumu ietvaros trīskārtējs Eiropas Grand Prix laureāts, Latvijas jauniešu koris “Kamēr…” izpildīs Baltijas un Ziemeļvalstu kora mūzikas skaņdarbus.
Pirmais koncerts notiks otrdien, 2024. gada 12. novembrī, pulksten 18:30 Temppeliaukio baznīcā (Lutherinkatu 3, Helsinki).
Lūdzam reģistrēties Helsinku koncertam līdz 7. novembrim: https://forms.gle/nW5LXQkcpnwFbyQA8.
Latvijas Republikas proklamēšanas 106. gadadienas svinības turpināsies ar Latvijas jauniešu kora “Kamēr…” uzstāšanos 13. novembrī pulksten 19:00 Turku Domā, (Tuomiokirkonkatu 1, Turku).
Svinot Latvijas Republikas proklamēšanas dienu, pievērsīsimies Baltijas un Ziemeļvalstu mūzikai. Koncerta programma sakņojas bagātīgās muzikālajās tradīcijās, atgādinot par to, cik dziļi kultūras mantojums savijies ar identitāti, kopienu un mūsu vēsturi.
Programma aptver gadsimtus, uzsverot mākslas spēju pārdzīvot gadsimtus un vienot cilvēkus. Pasaulē, kuru caurstrāvo nemiers un nedrošība, koncerts atgādinās par mūzikā balstītu solidaritāti, cerību, vienotību un spēku atbalstīt vienam otru. Koncertā izskanēs mūžīgās tēmas: mīlestība, brīvība, dabas un cilvēka gara spēks, atgādinot par nācijas un cilvēkus vienojošajām saitēm.
Koncerts savīs Baha mūžīgo skanējumu ar Veljo Tormisa “Raua needmine” izjusto spēku. Skaņdarbi no Latvijas plūdīs kā upes, apvienojot Baltijas jūru ar pasauli. Mūzika būs tilts un gaisma mums visiem.
“Kamēr…” ir Latvijas jauniešu koris, kas bāzēts Rīgā un ir izcīnījis vairākus nacionālus un starptautiskus apbalvojumus. Koris ir pirmais un vienīgais pasaulē, kas trīs reizes ieguvis Eiropas Grand Prix kora dziedāšanā (2004., 2013. un 2019. gadā).
Koris piedalās dažādos koncertos gan Latvijā, gan ārvalstīs, sadarbojoties ar atzītiem komponistiem, mūziķiem un orķestriem. Kopš 2022. gada jūnija kora mākslinieciskais vadītājs un galvenais diriģents ir Jurģis Cābulis. Šajā koncertā kora otrais diriģents būs Patriks Kārlis Stepe.
29. novembrī Leppävaaras baznīcā kora "Ziemeļmeita" koncerts
28. okt. 2024
Divu koru kopkoncerts "Ziemas dziesmas” atnesīs ziemas stāstus uz Espoo pilsētas Leppävaaras baznīcu 29.11.2024 plkst. 19.00. Latviešu-somu koris Ziemeļmeita un jauktais koris Procantus izpildīs skaņdarbus, kuros laikmetīgās mūzikas komponisti ir smēlušies iespaidus gan no ziemeļu polārās nakts tumsas gan pirmo gaismas solījumu dodošās sniega kārtas. Maģiskā pieredze ir iedvesmojusi komponistus radīt garīgo mūziku. Nāc izbaudīt dvēseli pacilājošu un daudzveidīgu koncertu! Izpildīsim tādu komponistu kā Ola Gjeilo, Raimonda Tigula, Eric Whitacre un Karin Rehnqvist mūziku.
Piedalīsies:
- Latviešu-somu koris Ziemeļmeita, diriģents Ilmārs Millers
- Jauktais koris Procantus, diriģente Pinja Savijärvi
- Koncertmeistare Sintija Šteinkopfa
- Soliste Kristīne Baltiņa
Ieeja bez maksas. Programmiņa 10 €
Koncertu ir finansiāli atbalstījusi Espoo pilsētas kultūras nodaļa. Latvijas Vēstniecība Somijā ir palīdzējusi koncerta tapšanā informatīvi kā arī nodrošinot mēģinājuma telpas.
Papildus pieraksta laiki personu dokumentu noformēšanai vēstniecībā Helsinkos
28. okt. 2024
UZMANĪBU! UZMANĪBU!
Ņemot vērā lielo pieprasījumu, Latvijas vēstniecība Somijā ir radusi iespēju atvērt papildus pieraksta laikus pasu un personas apliecību (eID) noformēšanai vēstniecībā darba dienās no 20. līdz 29. novembrim (9:00 – 17:00).
Informācija par pasu un eID noformēšanas kārtību un saite uz pierakstu sistēmu atrodama šeit: https://pieraksts.mfa.gov.lv/lv/somija
PIERAKSTĪŠANĀS IESPĒJAMA TIKAI NORĀDĪTAJĀ SAITĒ.
Ikgadējie Ražas svētki Helsinkos notiks 26. oktobrī
1. okt. 2024
Laiks: 14:00-18:00
Vieta: Bokvillan, Hämeentie 125, 00560 Helsinki
Līdzi: iekštelpu apavi vai siltas zeķītes
Vietu skaits ierobežots. Reģistrēšanās forma: https://formlets.com/forms/dx5bCpcFJBfK17qp/
Ikgadējos Ražas svētkus finansiāli atbalsta Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas un Latvijas Republikas vēstniecība Somijā.
26. septembrī Helsinkos notiks latviešu dzejas pasākums
4. sep. 2024
2024. gada 26. septembrī pulksten 15:00 Latvijas vēstniecībā Somijā (Armfeltintie 10, Helsinki) notiks dzejas pasākums "Četras sievietes uz virves". Dzejas pēcpusdienā piedalīsies latviešu dzejnieces Inga Pizāne un Jana Egle, kā arī viņu somu atdzejotāja Mirja Hovila.
Pasākums notiks Eiropas Valodu dienu ietvaros.
Janas un Ingas dzeja ir iekļauta jaunajā izdevniecības Paperiporo dzejas antoloģijā "Neljä naista nuoralla" (Četras sievietes uz virves), kurai izvēlēti desmit latviešu dzejnieču darbi, kas sarakstīti simt gadu ilgā laika posmā.
Būs iespēja iepazīties arī ar dzejoļiem, kas iekļauti Kārļa Vērdiņa bērnu dzejas izlasē "Soppaa ja saippuaa" (Zupa un ziepes).
Jaunās grāmatas iznāks 2024. gada septembra beigās. Ar abām jaunākajām izdevniecības Paperiporo grāmatām var iepazīties šeit: https://www.paperiporo.eu
Dzejas sarīkojumu atbalsta programma "Latvian Literature", Latvijas vēstniecība Somijā, izdevniecība "Paperiporo" un Rozentāla biedrība.
Dzejas vakara viesu skaits ir ierobežots, lūdzam pieteikties līdz 21. septembrim: [email protected]
Skolā "Pikku Putni" mācību gads sāksies 5. septembrī
27. aug. 2024
Jau desmito rudeni Latviešu skola Somijā “Pikku Putni” organizēs iknedēļas nodarbības latviešu valodā runājošajiem bērniem. Pirmā nodarbība notiks 2024. gada 5. septembrī Vācu skolas telpās Helsinkos, Malminkatu 14, pulksten 17.30.
Rudens semestrī nodarbības notiks ceturtdienās divās vecuma grupās: pirmsskolas vecuma bērniem (3-6 g.v.) un skolas vecuma bērniem (7-13 g.v.). Nodarbību sākums plkst. 17.30 un ilgums 60 minūtes.
Skolas mērķis ir nodrošināt Somijā dzīvojošajiem latviešu bērniem iespēju apgūt latviešu valodu. “Pikku Putnu” nodarbībās iespējams satikt vienaudžus, ar kuriem draudzēties un kopā apgūt jaunas lietas latviešu valodā.
Nodarbībās būs mūzikas un vizuālās mākslas aktivitātes, bet tēmas aptvers gan latviešu valodas kultūru, gan Latvijas vēsturi un ģeogrāfiju.
Skolas darbību finansiāli atbalsta Eiropas Latviešu apvienība.
Skolas “Pikku Putni” skolotājas Zane Uitto un Vivita Kaupere.
Pieteikšanās nodarbībām un apmaksa biedrības “Laivas” tīmekļvietnē.
Ceturtdienās pulksten 15:30 Helsinku pilsētas bibliotēkas Oodi telpās notiks iknedēļas vecāku un mazuļu tikšanās (līdz 3 g.v.). Pirmā tikšanās būs 2024. g. 5. septembrī grupu istabā nr. 5. Adrese: Töölönlahdenkatu 4, Helsinki.
Interesentiem lūgums sazināties ar skolu [email protected]
Latviskās ģimeņu dienas Loimā 2024. – pilnas prieka un darba
29. jūl. 2024
Priecīgi ziņojam, ka 2024. gada Latviskās ģimeņu dienas Loimā ir noslēgušās!
Esam laimīgi, lepni, mazliet noguruši un jau plānojam nākamā gada satikšanos.
Vispirms jāmin, ka nometni finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas Republikas Kultūras ministrija piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Sirsnīgs paldies visām dalībnieku ģimenēm! Paldies nenogurdināmajiem, rosīgajiem brīvprātīgā darba darītājiem: organizatoriem, koordinatoriem, pedagogiem, jauniešiem un viesmāksliniekiem! Paldies mūsu apbrīnojami pacietīgajiem kapteiņiem – Kauperu ģimenei! Paldies arī visiem mūsu atbalstītājiem: Sabiedrības Integrācijas fonds, LEKO skola (Loimā evaņģēliskās tautas skola leko.fi), Latviešu - somu ģimeņu biedrība "Laivas", latviešu skola Somijā "Pikku Putni", LR Kultūras ministrija, izdevniecība ”Paperiporo” (paperiporo.eu) un Madaras Mauriņas ģimenes uzņēmumam “Partyhouse” (partyhouse.fi).
Ko mēs darījām un kā mums gāja?
Viss tradicionāli sākās ar Iepazīšanās dienu. Iepazīšanās dienai sekoja Kustību diena, Dabas diena un Mākslas diena. Visam pa vidu – emocionālas pauzes, bagātīgas ēdienreizes, pastaigas, peldes un nedaudz nakts miega.
Iepazīšanās dienā iepazināmies ar nometnes programmu, noteikumiem, kā arī iepazinām viens otru. LEKO skolas starptautisko projektu koordinatore Ilze Liepiņa-Naula ierādīja mums sadraudzēšanās spēles. Pēc spēlēm pieteicāmies uz darbiem nākamajam dienām – palīgos pieteicās gan vecāki, gan bērni.
Jau pirmajā vakarā nelielā jauniešu grupā kopā ar māksliniekiem Rebeku Lukošus un Juriju Tatarkinu sākām veidot nometnes dienas avīzi. No Latvijas atceļojušie mākslinieki mūs iepazīstināja ar komiksu mākslas dažādajām formām un darba metodēm. Paldies Rebekai un Jurijam par iespēju atbraukt pie mums!
Tad cepām picas un jauniešu mūzikas grupa uzsāka savus regulāros ikvakara mēģinājumus. Jauniešu mūzikas projektu producēja mūziķe un pedagoģe Zane Uitto.
Ceturtdienā Normunda Kaupera vadītā rītarosme uzreiz izraisīja nelielu vētru– nekavējoties tika pieprasīts Raimonda Paula un Jāņa Petera skaņdarbs ”Genoveva”. Bez šī muzikālā pavadījuma vingrošanas kustības bija mazliet stīvas. Vēlāk mēs skaņdarbu dabūjām, un tiem, kuri laikus pamodās, rīta vingrošana izdevās!
Kustību dienu ceturtdienā koordinēja Ligija Legzdiņa, un tā tik bija viena kustīga diena!
Vesihovi sporta stadions Loimā pārvērtās par siltu cepešpannu, taču tas netraucēja sacensties un izbaudīt cīņas garu. Kustību dienā stadionā bija jāveic dažādi grūti uzdevumi. Komandu dalībniekiem bija jāsadarbojas, un tas mūs saliedēja. Viens uzdevums izraisīja daudz piepūles un jautrības. Dalībnieki uzvaras sasniegšanai izmantoja ne tikai savus ķermenus, bet arī līdzi paņemtos priekšmetus un apģērbu. Šī uzdevuma nosaukums: ”Dzīvā ķēde”: dalībniekiem no saviem ķermeņiem jāizveido garākā nepārtrauktā ķēde. Noteikumi: ķermeņa daļām jābūt savienotām. Pēc izveidotās ķēdes garuma izmērīšanas rezultāts tika piefiksēts komandas lapā.
Vēl mēs spēlējām ”Palaga golfu”, glābām dažāda izmēra bumbiņas no visdažādākajām likstām, kā arī skraidījām no spaiņa pie spaiņa ar ūdensglāzēm! Komandu spēks tika ieguldīts arī eksperimentāli konceptuālas olimpiskās dzejas rakstīšanā.
Kustību dienā iespējām arī latviešu valodas uzdevumus un jogu jebšu fizisko vingrinājumu kopumu pagrabā jaukā kompānijā.
Tad atkal pievērsāmies komiksu darbnīcām mazajiem un lielajiem. Pie mums viesojās un ik vakaru palīdzēja veidot nometnes dienas avīzi ("Dienas Desa") radošā komanda: ilustratore Rebeka Lukošus, rakstniece Maira Dobele, komiksu mākslinieciskā redaktore Sanita Muižniece, kā arī ilustrators un pieredzējis pedagogs Jurijs Tatarkins.
Kustību dienā izveidojām arī vides instalāciju un veidojām dekorus no augiem. Zane vadīja ķermeņa un balss skaņu darbnīcu visa vecuma dalībnieku grupām, notika arī filmu vakars ar popkornu.
Dabas dienu koordinēja Una Čurkste. Sagaidījām ikgadējos goda viesus – dabas pētniekus un pedagogus Ilzi Brilu un Māri Grunski. Visu saulaino dienu pavadījām pie Mellilas (Mellilänjärvi) ezera. Mūs sadalīja vairākās grupās, un katrai grupai bija savs uzdevums, arī jārēšanās un peldēšana zilajā ezerā stingrā pieaugušo uzraudzībā.
Pedagogu Ilzes, Unas un Māra vadībā notika vairākas meža pastaigas, kuru laikā uzzinājām faktus par dzīvo radību nozīmi, pazīmēm un uzvedību. Uzzinājām, ka Latvijas Mikologu biedrības balsojumā kā gada sēne šogad uzvarējusi zilzaļā hlorociborija. Tā ir maza, krāšņa un noderīga sēne. Zilzaļās hlorociborijas iekrāsotu koksni varot izmantot daiļamatniecībā, no tās iegūto zilzaļo pigmentu ksilindeīnu varot izmantot mūsdienīgajās zaļajās tehnoloģijās, elektronikā. Šo sēni mēs gan neatradām, bet redzējām tās attēlus un pētījām tās uzvedību.
Dažādus Dabas dienā salasītos mošķīšus vēlāk apskatījām arī mikroskopos. Uzzinājām, kāds ir, piemēram, noslēpumainais ūdens ēzelītis, kurš atzīts par 2024. gada bezmugurkaulnieku Latvijā. Mēs par ūdens ēzelīti bijām sajūsmā un nekad viņu neaizmirsīsim! Šis dzīvnieks nav ēzeļa radinieks, bet ir vēžveidīgo klases augstāko vēžu apakšklases vienādkājvēžu kārtas ūdensēzelīšu dzimtas pārstāvis.
Par ūdens ēzelīti šis vēzis nodēvēts gan zinātniskajā (latīņu) valodā – Asellus aquaticus, gan citās mūsdienu valodās. Kāpēc par "ēzelīti"? Tāpēc, ka dzīvnieks ļoti bieži noliec savus garos otrā pāra taustekļus kā ēzeļa ausis.
Pēc piedzīvojumiem dabā mēs saguruši atgriezāmies nometnes mājās. Pēcpusdienā Māra prezentācija par dinozauriem mazliet izkonkurēja Rebekas Lukošus un Mairas Dobeles grāmatu lasījumus, bet nu tas pat dinozauram skaidrs, ka ”Nepaklausīgajam vectēvam” un parastam sunītim Švamme no grāmatas “Es tevi gaidīju” ar dinozauriem konkurēt ir grūti. Labi, ka grāmatu lasījumos piedalījās arī atsaucīgi vecāki. Paldies jums par izteiksmīgo priekšā lasīšanu – tā turpināt!
Pēc nodarbībām un darbnīcām izskanēja iepriecinošas ziņas par vakarā gaidāmo grillballi. Grillējām desas, kukurūzu un saldumus, kamēr vecāki piedalījās gudrās sarunās ar mammām ekspertēm Janu un Kristīni – par daudzvalodības un zobu kopšanas jautājumiem. Tad pirtnieks Gints pieaugušos kārtīgi nopēra lauku pirtī. Sirsnīgs paldies, Gint, par vecāku pēršanu! Nu un vēl atnāca Zane Uitto ar dūdām, un mēs mazliet uzdancojām. Mēs būtu dancojuši un trakojuši visu nakti, taču mums lika iet gulēt.
Mākslas dienā mēs Vivitas Kauperes vadībā veidojām karodziņu virteni. Neatkārtojamam ornamentam uz auduma gabaliņiem izmantojām augu nospiedumus.
Tad visus bērnus pārsteidza piepūšamās atrakcijas – pils ierašanās, kurā atstājām savas pirmspēdējās enerģijas drumslas. Paldies Madarai!
Vakaru noslēdzām ar mūsu talantu izrādīšanu un to vērošanu. Cik interesanti ir iepazīties pamatīgāk! Noslēguma ballē mēs visi bijām talantīgi, pieklājīgi un izgreznoti. Mēs izrotājām un papildinājām viens otru.
Mūs pārsteidza un aizkustināja jauniešu ansambļa priekšnesums. Viņi slepus bija sagatavojuši (paši spēlēja arī muzikālo pavadījumu!) trīs latviešu dziesmas: “Nāk nakts”, “Karameles” un “Kad krīt mēness jūrā dziļā”.
Diskotēkā, šķiet, vecāki paši bija piemeklējuši mūziku – tā bija viņu un mūsu vecvecāku jaunības dienu mūzika – mazliet mulsinoši, bet izlēkājāmies sirsnīgi!
Foto: Jānis Ķirpītis
Daži vasaras jaunumi
19. jūl. 2024
17. jūlijā Latvijas sabiedriskais medijs (LSM) publicēja rakstu un žurnālistes Oditas Krenbergas (Latvijas Televīzijas Ziņu dienests) video sižetu par Somijas latviešu kori "Ziemeļmeita". LASĪT VAIRĀK
Kori “Ziemeļmeita” šovasar iespējams dzirdēt Alūksnes pilsētas svētkos. Tur koris sestdien 3. augustā programmā “Vakara dziesmas” sadziedāsies ar Alūksnes Kultūras centra skolotāju kori “Atzele”, Siguldas novada Kultūras centra "Siguldas devons" jaukto kori “Atvars”. LASĪT VAIRĀK
21. jūlijā Latvijas Radio 2 programmā “Latviešiem pasaulē” dzirdama intervija ar biedrības “Laivas” pārstāvi Zani Uitto, kura stāstīs par biedrības rīkoto ģimeņu nometni “Latviskās ģimeņu dienas Loimā”. LASĪT VAIRĀK
Somijas sabiedriskais medijs YLE izveidojis desmit epizožu pārraidi par Baltijas valstīm ar nosaukumu "Nezināmā Baltija". Vairākas no tām iepazīstina ar Latviju. Somu valodā iespējams noklausīties atdzejotājas un izdevniecības "Papīra ziemeļbriedis" vadītājas Mirjas Hovilas, tulkotājas Guntas Paavolas un Rozentāla biedrības projektu vadītājas Jenni Kallionsivu stāstīto par Latviju, tās kultūru, literatūru, tradīcijām. LASĪT VAIRĀK
23. augustā pēcpusdienā Helsinkos pie Sanomatalo ēkas būs foto izstāde, kas veltīta Baltijas ceļa 35. gadadienai. Būs apskatāmi lielformāta foto, kuros iemūžināts Baltijas ceļš 1989. gadā Lietuvā, Latvijā un Igaunijā.
30. augustā Helsinku svētku laikā Helsinku koncertzālē koncertēs Iveta Apkalna. LASĪT VAIRĀK
4. maijā Helsinkos tika kupli svinēta Latvijas neatkarības atjaunošanas 34. gadadiena
8. mai. 2024
Diena izvērsās par vairāku pasākumu maratonu, kura galvenie dalībnieki bija četri latviešu kori: Ādažu novada kultūras centra jauktais koris "Saknes", Luksemburgas latviešu koris "Meluzīna", Kopenhāgenas latviešu koris "In corde meo" un Latviešu-somu koris "Ziemeļmeita".
Latviešu valoda pilsētas centrā skanēja jau no agra rīta, jo kori ieskandināja Eiropas Savienības paplašināšanās 20. gadadienas svētku atklāšanas koncertu Narinkkatori laukumā. Eiropas himna “Oda priekam” Eiropas svētkos Helsinkos tika dziedāta latviešu valodā. Klātesošie noklausījās arī divas dziesmas no cikla “Daugava”.
Dienas galvenais notikums bija Latvijas neatkarības atjaunošanas svētku koncertuzvedums Helsinku Klints baznīcā: sarkanā granīta klintī iegremdētā, cilvēka radītā telpā. Dievnama dziļajā klēpī kori izdziedāja un izdzīvoja Mārtiņa Brauna dziesmu ciklu ”Daugava” ar Raiņa vārdiem un izjustām vārsmām no Aleksandra Čaka poēmas “Mūžības skartie”. Kopkori vadīja Ādažu kora "Saknes" diriģents Ārijs Ādamsons, kas papildus diriģenta darba pienākumiem kuplināja muzikālo skanējumu ar bungu rībināšanu.
Koncertu apmeklēja četrsimt klausītāju: Latvijas draugi – somi, Somijas latviešu kopiena, biedrības "Laivas" sadarbības partneri un diplomātiskā korpusa pārstāvji. Uz lielā ekrāna varēja sekot līdzi somiskajiem Raiņa un Čaka tekstu atdzejojumiem (tulkojis Henri Ranki). Kopkora dziedājums, papildināts ar spilgtām solo partijām un Arta Virša runāto dzeju, aizskanēja tālāk par dievnama sienām un augstāk par tā vara jumtu. Pēc skatītāju lūguma dziesma “Saule, Pērkons, Daugava” tika atkārtota.
Pēc koncerta koristi un viņu draugi bija aicināti pie balti klātiem galdiem Helsinku Vācu skolas svētku zālē. Tika pacelts sarkanbaltsarkanais karogs un dziedāta Latvijas himna. Sirsnīgu paldies saņēma viesu koru diriģenti un kora "Ziemeļmeita" diriģents Ilmārs Millers. Kad koncerta galvenie organizētāji, kora "Ziemeļmeita" darba grupas pārstāvji, bija nostādīti uz skatuves garā rindā, tika konstatēts, ka tur stāv teju viss koris.
Koncertu finansiāli atbalstīja Latvijas Republikas Ārlietu ministrija no diasporas atbalsta projektu programmas līdzekļiem. Koncertu informatīvi atbalstīja Latvijas Vēstniecība Somijā un Rozentāla biedrība.